2022. gadā Eiropas Savienības Padome pieņēma programmu “Digitālās desmitgades ceļš” ar konkrēti noteiktiem digitālajiem mērķrādītājiem, kurus Eiropas Savienības (ES) valstis tiecas sasniegt līdz 2030. gadam. Šā gada 27. septembrī iznāca pirmais ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē, kurā ir izvērtēts ES progress virzībā uz sekmīgu digitālo pārveidi, kā izklāstīts Eiropas Digitālās desmitgades politikas programmā 2030. gadam.
Šajā ziņojumā uzsvērta nepieciešamība paātrināt un padziļināt kopīgos centienus, tostarp izmantojot politikas pasākumus un investīcijas, koncentrējoties uz četriem galvenajiem pīlāriem: digitālās prasmes, digitālā infrastruktūra, uzņēmumu digitalizācija, tostarp mākslīgā intelekta (AI) izmantošana, un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija. Ietvertas arī ziņas par to, kā tiek īstenota Eiropas Deklarācija par digitālajām tiesībām un principiem, kas atspoguļo ES apņemšanos īstenot drošu, aizsargātu un ilgtspējīgu digitālo pārveidi, kuras centrā izvirzīti cilvēki.
Infografika par aktuālo situāciju Eiropā ceļā uz Digitālās desmitgades mērķu sasniegšanu.
2023. gada ziņojumā pausts aicinājums dalībvalstīm rīkoties kolektīvi, lai paātrinātu digitālo pārveidi Eiropā un pastiprinātu centienus sasniegt Digitālās desmitgades politikas programmas mērķus. Konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos ir izklāstīts skaidrs rīcības virziens. Latvijas Digitālās desmitgades pārskats 2023 pieejams ŠEIT.
Ieteikumi veidos pamatu diskusijām un sadarbībai starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm par to, kā sasniegt Digitālās desmitgades kopīgos mērķus. Ziņojumā ir iekļauti ieteikumi par darbībām, pasākumiem un politikas virzieniem jomās, kurās progress nav pietiekams.
Digitālās prasmju jomā ES ir apņēmusies gādāt par to, lai līdz 2030. gadam vismaz 80% 16–74 gadu vecu iedzīvotāju vidū digitālo pamatprasmju līmenis paaugstinātos un lai IKT speciālistu skaits sasniegtu 20 miljonus. Tomēr ziņojums liecina, ka pašreizējos apstākļos tikai 59% iedzīvotāju līdz 2030. gadam būs apguvuši vismaz digitālās pamatprasmes, savukārt IKT speciālistu skaits nepārsniegs 12 miljonus. Investīcijas augstas kvalitātes izglītībā un prasmēs dalībvalstīm ir jāizvirza par prioritāti, un ir jāsekmē sieviešu iesaistīšanās zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā.
DESI 2023 informācijas panelis digitālajai desmitgadei
Pamata un augstākas digitālās prasmes Latvijā tuvojas ES vidējam rādītājam. 51% no iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir vismaz digitālās pamatprasmes, un 24% pārsniedz digitālo pamatprasmju līmeni, salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem – attiecīgi 54% un 26%.
IKT speciālistu skaits Latvijā veido 4,4% no kopējā darbaspēka, strauji tuvojoties IKT speciālistu ES vidējam rādītājam ES, kas ir 4,6%. Eiropas Komisija ir pozitīvi novērtējusi Latvijas ierosinātos un uzsāktos pasākumus digitālo prasmju līmeņa paaugstināšanā izglītības sistēmā un iedzīvotājiem kopumā. Tāpat, Latvijā ir labs balanss sieviešu iesaistei IKT jomā – 22,8% no IKT speciālistiem ir sievietes, ierindojot Latviju dalībvalstu top 10 pēc dzimumu līdzsvara.
Visdažādākos rādītājus par Eiropas valstu sniegumiem iespējams aplūkot ŠEIT.
Līdz 9. oktobrim dalībvalstīm jāiesniedz savs redzējums par nacionālajām ceļa kartēm, ieskicējot darbības, ko tās plāno veikt, lai sasniegtu mērķus un mērķrādītājus. Divu mēnešu laikā pēc ziņojuma pieņemšanas Komisija un dalībvalstis apspriedīs sākotnējos konstatējumus un uzmanību koncentrēs uz ieteikumiem, kurus Eiropas Komisija iekļāvusi ziņojumā.
Vairāk informācijas pieejama ŠEIT.
#DigitalEU #DigitalDecade #DESI