LIKTA konceptuāli atbalsta iecerēto izglītības reformu, ko paredz Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”. Noteikumu projektā nostiprināta mūsdienīga skolēna informācijas un komunikācijas tehnoloģijas prasmju un datorikas apguve visā pamatskolas posmā.
Jaunais saturs ietver iepriekšējos gados aizsākto virzienu mācību pieejas pilnveidošanai dabaszinātņu jomā. Ņemot vērā, ka digitālas prasmes jauniešu konkurētspējai ir tik pat svarīgas kā prasme lasīt un rakstīt, pozitīvi, ka jaunā mācību satura piedāvājumā ir iekļauta arī tehnoloģiju joma, kurā ir vairāki satura bloki, tajā skaitā inženierzinātnes un datorika, kas atbilstoši skolēnu vecumam un izglītības iestādes īstenotajai izglītības programmai mācāmi jomas ietvaros vai kā atsevišķi mācību priekšmeti.
Pamatizglītības standarts papildināts ar caurviju prasmēm un viena no tām ir digitālā pratība, kas virza skolēnu atbildīgi un efektīvi izmantot digitālās tehnoloģijas zināšanu ieguvei, jauna satura radīšanai, satura koplietošanai un komunikācijai, kritiski un konstruktīvi izvērtēt tehnoloģiju un mediju lomu sabiedrībā. LIKTA veiktā skolotāju aptauja liecina par to, ka datorika skolēniem palīdz sekmīgāk apgūt arī citus mācību priekšmetus. Tādēļ ceram, ka skolas izmantos iespēju variēt stundu skaitu tehnoloģiju jomā, pievienojot stundu skaitu datorikā, jo īpaši runājot par 1.-3. klašu grupu.
“Tehnoloģiju lietpratīga apgūšana skolās sekmēs ne tikai jauniešu izpratni par informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozari, bet arī veicinās algoritmiskās un loģiskās domāšanas attīstību. Tāpēc esmu pārliecināta, ka jaunais mācību saturs palīdzēs skolēniem labāk sagatavoties studijām visdažādākajās jomās, tai skaitā IKT sektorā. Matemātikas, dabaszinātņu un tehnoloģiju īpatsvara pieaugums mācību saturā nākotnē samazinās IKT speciālistu deficītu, kāds šobrīd vērojams darba tirgū”, saka LIKTA prezidente Signe Bāliņa.
Neskatoties uz to, ka studējošo skaits arvien pieaug, studijas pabeidz ap 40%, bet darba tirgū nonāk pat vēl mazāk studijas uzsākušo. Viens no iemesliem – nepietiekamas matemātikas zināšanas, jo IKT nozare balstās uz eksaktajām zinātnēm un strukturētu domāšanu.
Mūsdienās, kad dati ir valstu ekonomiku jaunā degviela, visā pasaulē ir nepieciešami speciālisti, kuri ir spējīgi analizēt liela apjoma datus un atrast sakarības tajos, un jaunais mācību saturs ir labs priekšnoteikums šādu profesionāļu sagatavošanai. Eiropas Komisija vērtē, ka tieši datu ekonomika būs tā, kas tuvākajos gados radīs ievērojamas izmaiņas darba tirgū.