2022. gadā Eiropas Savienības Padome pieņēma programmu “Digitālās desmitgades ceļš” ar konkrēti noteiktiem digitālajiem mērķrādītājiem, kurus Eiropas Savienības (ES) valstis tiecas sasniegt līdz 2030. gadam. 2. jūlijā publicēts otrais ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē, kurā ir izvērtēts ES progress virzībā uz sekmīgu digitālo pārveidi, kā izklāstīts Eiropas Digitālās desmitgades politikas programmā 2030. gadam.
Šogad pirmo reizi ziņojumam ir pievienota dalībvalstu digitālās desmitgades stratēģiskie ceļveži, kuros detalizēti izklāstīti valstu plānotie pasākumi un finansējums ES digitālās pārveides veicināšanai. Digitālās desmitgades stratēģiskais ceļvedis Latvijai līdz 2030.gadam pieejams ŠEIT.
Eiropas Komisijas analīze liecina, ka pašreizējā scenārijā dalībvalstu kolektīvie centieni nesasniegs ES ambīciju līmeni. Konstatētās nepilnības ietver vajadzību pēc papildu ieguldījumiem gan ES, gan valstu līmenī, jo īpaši tādās jomās kā digitālās prasmes, augstas kvalitātes savienojamība, mākslīgā intelekta (MI) izmantošana un datu analītika uzņēmumos, pusvadītāju ražošana un jaunuzņēmumu ekosistēmas.
Gan ES, gan dalībvalstīm ir svarīga loma jaunā tiesiskā regulējuma ieviešanā. Jāveic pasākumi, lai veicinātu digitālo tehnoloģiju izplatīšanu un nodrošinātu, ka tās iedzīvotāji ir ar atbilstošām digitālajām prasmēm, lai spētu gūt labumu no digitālās pārveides. Tāpēc šī gada ziņojumā pausts aicinājums dalībvalstīm ir īstenot vērienīgākus pasākumus, jo digitālās desmitgades mērķu sasniegšana digitālajā infrastruktūrā, uzņēmumos, prasmēs un sabiedriskajos pakalpojumos ir izšķiroši ES nākotnes ekonomiskajai labklājībai.
Šajā kontekstā Eiropas Komisija atjaunināja katrai ES dalībvalstij specifiskus ieteikumus par darbībām, pasākumiem un politikas virzieniem jomās, kurās progress nav pietiekams. Ieteikumi veidos pamatu diskusijām un sadarbībai starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm par to, kā sasniegt Digitālās desmitgades kopīgos mērķus.
“Ieguldītais darbs ir nesis rezultātu – mēs esam guvuši labus panākumus mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijā, tāpat Latvija ir starp ES līderiem publisko pakalpojumu digitalizācijā. Taču iezīmējās arī mūsu galvenie izaicinājumi, kas joprojām ir iedzīvotāju digitālās prasmes, digitālā infrastruktūra un IKT speciālistu trūkums. Digitālajai transformācijai ir jābūt Latvijas prioritātei un tikai pārdomāta un saskaņota pieeja, kur iesaistās valsts, uzņēmumi un iedzīvotāji, spēs nodrošināt digitālo konkurētspēju,” uzsver LIKTA prezidente prof. Signe Bāliņa.
Latvijas galvenie darbības rādītāji
2023. gadā Latvija guvusi ievērojamus panākumus mazo un vidēju uzņēmumu digitalizācijā un vispārējā mākoņdatošanas ieviešanā. Tomēr joprojām aktuāli uzlabot iedzīvotāju digitālās prasmes un stiprināt kopējo savienojamības infrastruktūru.
DESI 2024 informācijas panelis digitālajai desmitgadei
2023. gadā 45% no iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir vismaz digitālās pamatprasmes, un 17% pārsniedz digitālo pamatprasmju līmeni, salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem – attiecīgi 56% un 27%.
IKT speciālistu skaits Latvijā veido 4,4% no kopējā darbaspēka, strauji tuvojoties IKT speciālistu ES vidējam rādītājam ES, kas ir 4,8%. Gandrīz 60% uzņēmumu ziņoja, ka ir grūti aizpildīt IKT profesionāļu vakances.
Latvijas Digitālās desmitgades pārskats 2024 pieejams ŠEIT.
Visdažādākos rādītājus par Eiropas valstu sniegumiem iespējams aplūkot ŠEIT.
Dalībvalstīm līdz 2024. gada 2. decembrim būs jāpārskata un jāpielāgo savi ceļveži, lai tie atbilstu Eiropas Digitālās desmitgades politikas programmas 2030. gadam mērķrādītājiem.
Vairāk informācijas pieejama ŠEIT.
#DigitalEU #DigitalDecade #DESI