Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA) turpinās vadīt Signe Bāliņa, kura gadskārtējā kopsapulcē atkārtoti ievēlēta par asociācijas prezidenti.
Vadību LIKTA ievēl uz diviem gadiem. Valdē turpinās darboties līdzšinējie valdes locekļi – Signe Bāliņa, Juris Binde, Eva Butāne, Uldis Dzenis, Mārtiņš Gataviņš, Juris Gulbis, Māra Jākobsone, Armands Magone, Toms Meisītis, Renāte Strazdiņa, kā arī Gatis Ošs un Jānis Bokta, kuri LIKTA valdē ievēlēti pirmo reizi.
LIKTA kopsapulcē tika prezentēts un apstiprināts asociācijas valdes ziņojums par paveikto un noteiktas prioritātes turpmākajam darbam 2019. – 2021. gadam. Biedri sapulcē kā prioritāti izvirzīja panākt, lai tehnoloģijas un digitālā vide kļūst par sabiedrības un ekonomikas neatņemamu sastāvdaļu, bez kuras nav iedomājama mūsu nākotne. Attiecīgi IKT nozarei jākļūst par nozīmīgāko spēlētāju no apgrozījuma, eksporta apjoma un valsts budžetā nomaksāto nodokļu viedokļa.
“Mūsu mērķis ir Gudrā Latvija – tāda Latvija, kur ikviens saprot un apzinās tehnoloģiju sniegtās iespējas un prot tās izmantot gan savas, gan sabiedrības kopējās labklājības nodrošināšanai. Jau pašlaik daudzas nozares veiksmīgi integrē savos procesos IKT risinājumus, notiek ražošanas un biznesa domāšanas transformācija, kas noteikti jāturpina, lielu uzmanību pievēršot uzņēmēju, darbinieku un visas sabiedrības izglītošanai par digitālo tehnoloģiju sniegtajām iespējām un priekšrocībām,” uzsver LIKTA prezidente, profesore Signe Bāliņa.
LIKTA nākotnē uzņemsies Latvijas digitālās attīstības vēstnieka lomu, turpinot strādāt pie tā, lai veicinātu izpratni par digitālās transformācijas nozīmi Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšanā dažādos līmeņos – uzņēmējdarbībā un sabiedrībā. Lai to panāktu, plānots paplašināt sadarbību ar citu nozaru asociācijām un, izmantojot IKT risinājumus, celt kopējo valsts ekonomikas konkurētspēju. Sadarbībā ar valsts pārvaldi LIKTA vēlas sekmēt procesu optimizāciju valsts pārvaldē, skatoties nākotnē arī uz “virtuālo” valsts pārvaldi, kur lielākā daļa procesu un pakalpojumu noris elektroniski.
Runājot par nākotnes tehnoloģijām, noteikti uzmanība tiks pievērsta mākslīgā intelekta risinājumiem, vienlaikus domājot par tehnoloģiju un datu drošību, jo tehnoloģiskā attīstība nevar notikt atrauti no drošības jautājumiem. Viena no LIKTA prioritātēm būs arī sadarbības stiprināšana starp jaunuzņēmumiem, lielajiem uzņēmumiem un zinātni, jo šāda simbioze starp dažādi domājošām un dažādi strādājošām struktūrām ir lielisks veids, kā attīstīt jaunas, spēcīgas idejas un radīt jaunus produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību.
Zīmīgi, ka LIKTA kopsapulce notiek “Digitālās nedēļas” laikā, kad īpaša uzmanība tiek pievērsta sabiedrības e-prasmju pilnveidošanai, kas ir arī viena no LIKTA turpmākā darba prioritātēm, proti – sabiedrības digitālās prasmes, iesaistot IKT apguvē visu paaudžu cilvēkus – bērnus, skolēnus, studentus, strādājošos, seniorus un IKT profesionāļus.
LIKTA mērķis ir panākt, lai Latvija būtu tehnoloģiju līderis Eiropā, aktīvi un jēgpilni izmantojot gan mākslīgā intelekta risinājumus, gan 5G tīkla un lielo datu tehnoloģiju sniegtās iespējas.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākajiem datiem, IKT nozarē Latvijā strādā 33,9 tūkstoši cilvēku, IKT nozares uzņēmumu kopējā peļņa sasniedz 270 miljoni eiro, bet apgrozījums – 3,6 miljardus eiro, IKT nozare veido 4,1% no Latvijas IKP, nozares nomaksātie nodokļi sasniedz 7%. Kā jau arī iepriekš norādīts, IKT eksports Latvijā pēdējos gados strauji audzis, 2018. gada IV ceturksnī IKT pakalpojumu eksportam pārsniedzot 226 miljonus eiro, kas ir par 23,5% vairāk nekā tajā pašā periodā pirms gada. Kopējais IKT nozares eksports gadā sasniedz 1 miljardu eiro.