PREZENTĀCIJAS
Prof. Juris Binde, LMT prezidents, LIKTA viceprezidents
Dr.arch. Ilze Paklone, arhitekte
Viesturs Celmiņš, antropologs
Prof. Signe Bāliņa, LIKTA prezidente
Prof. Signe Bāliņa, LIKTA prezidente
Paneļdiskusijas
Prof. Juris Binde, LMT prezidents, LIKTA viceprezidents
Rinalds Muciņš, VARAM Valsts sekretārs
Jānis Bokta, LVRTC valdes priekšsēdētājs
Gunita Kuļikovska, jaunuzņēmuma Vividly dibinātāja un vadītāja
Prof. Signe Bāliņa, LIKTA prezidente
Dr. sc.ing. Renāte Strazdiņa, Microsoft Baltija vadītāja
Jānis Paksis, Accenture Projektu portfeļu vadītājs Latvijā
Ēriks Eglītis, Ekonomikas ministrijas Valsts sekretārs
Edgars Bajaruns, Iespējamās misijas, Siguldas pilsētas vidusskolas skolotājs
TIEŠRAIDES IERAKSTS & foto
LIKTA 20. jubilejas konferencē “LIVE LIKTA LIFE” IKT nozares un jaunuzņēmumu pārstāvji, valsts amatpersonas diskusijās atskatījās uz nozares pirmsākumiem, kad internetu Latvijā lietoja vien 9% cilvēku, izvērtēja šodienu – kad IKT ir augoša un eksportspējīga nozare, kas valsts kopbudžetā rada 7% no visiem nodokļu maksājumiem, un apsprieda Latvijas spēju nākotnē integrēt visu sabiedrību vienotā digitālā vidē.
LIKTA asociācijas prezidente Signe Bāliņa aicināja visus klātesošos būt par tiltu, lai mazinātu digitālo prasmju plaisu starp nozari un sabiedrību visplašākajā mērogā ar mērķi par 15% apsteigt Eiropas Savienības vidējos radītājus digitālajās iemaņās.
Digitālās transformācijas laikmetā jāmācās visu mūžu
IKT nozare ir ļoti atkarīga no gudriem speciālistiem, bet izglītošanās ir ilgtermiņa process, tāpēc jauniešos ir jāveicina interese gan par eksaktām zinātnēm, gan par jaunām profesijām, piemēram, virtuālās vides dizaineriem, mākslīgā intelekta sistēmu sociologiem, robotu treneriem, datu zinātniekiem, datu detektīviem un citām profesijām, kurās liela loma ir tehnoloģiskajām komponentēm – datu analīzei, vizualizēšanai, algoritmu veidošanai un testēšanai. Turklāt ir jāmācās nevis pielāgoties ārējiem apstākļiem kā klimata maiņai, bet apstākļiem, ko paši radīsim ar savām jaunajām prasmēm.
“Gudra Latvija ir tāda Latvija, kur ikviens, bērni, skolotāji un profesionāļi, ir gatavi visu mūžu mācīties, sevi profesionāli pilnveidot un izglītot, lai transformācija sākas pirmām kārtām cilvēkā pašā un viņš spēj konstruktīvi izvērtēt, ko viņam var sniegt, nevis atņemt mākslīgā intelekta laikmets”, pārliecināta LIKTA prezidente Signe Bāliņa.
No ego uz eko sistēmām
Nākotnes pilsētās tehnoloģijas radīs kultūru, kas veido platformas, kur viss ir vērsts uz sadarbību organizāciju, nobriedušu uzņēmumu, jaunuzņēmumu, dažādu ekspertu un mācībspēku starpā inovatīvu projektu veidošanai.
Pirmoreiz publiski izskanēja nodoms izveidot Latvijas inteliģento transporta sistēmu asociāciju, kas kā LIKTA atzars aktīvi līdzdarbosies savienotā transporta tehnoloģiju un dažādu mobilitātes risinājumu attīstībā. Šādi risinājumi nākotnē palīdzēs ietaupīt laiku, izvairīties no negadījumiem, mazināt sastrēgumus un saudzēt vidi. Līdz ar 5G šajā jomā gaidāma ļoti strauja attīstība.
Juris Binde, LMT prezidents: “Tehnoloģiju inovācijas 5G un mākslīgā intelekta laikmetā arvien vairāk būs atkarīgas no mūsu sadarbības spējas un esošo resursu prasmīgas izmantošanas – tā būs eko-sistēmu, nevis ego-sistēmu virzīta attīstība. Arī LMT attīstām ne tikai jaunus pakalpojumus, bet sadarbībā ar citiem uzņēmumiem, valsts pārvaldes pārstāvjiem un universitātēm piedalāmies inovācijas atbalstošas vides veidošanā, lai stiprinātu Latvijas konkurētspēju un Latvija kļūtu par viedvalsti.”
Mākslīgais intelekts – iespēja, nevis bieds
IKT nozarei ir pašai nepārtraukti jāmācās un jāpalīdz citām nozarēm jaunās tehnoloģijas “iedzīvināt”, bet ikvienam no mums būtu jāatvēl 101 mācību diena jaunu prasmju apgūšanai mākslīgā intelekta laikmetā līdz 2022. gadam.
Mākslīgais intelekts var palīdzēt efektīvāk izmantot mūsu resursus un spējas, atbalstīt izpaužoties radoši un citādi – mūzikā, medicīnā, mākslā, izglītībā, sportā – kur nekas nevar aizvietot cilvēku, bet var paplašināt viņa efektivitāti.
Renāte Strazdiņa, Microsoft vadītāja Baltijā: “Mēs šobrīd ieejam mākslīgā intelekta laikmetā, kas nesīs gan milzīgas jaunas iespējas attīstībai, gan risku palikt atpalicējos konkurences cīņā tiem, kuri nebūs gatavi mainīties un attīstīt jaunas prasmes. Īpaša atbildība gulstas uz tehnoloģiju kompānijām, kurām ne tikai jāspēj pašām mainīties līdzi laikam, bet arī palīdzēt saviem klientiem un partneriem no citām nozarēm izprast un izmantot datu un mākslīgā intelekta sniegtās iespējas.”
“Lai saglabātu savu konkurētspēju, uzņēmumiem un organizācijām būs jāspēj izmantot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas. 81% vadītāji visā pasaulē piekrīt, ka nākamajos divos gados mākslīgais intelekts strādās ar darbiniekiem kā kolēģis, līdzstrādnieks un būtisks atbalsts, kas palīdzēs ikdienā un dos iespēju fokusēties uz augstākas pievienotās vērtības uzdevumiem. Uzņēmumiem un organizācijām lielāka vērība jau šobrīd ir jāpievērš darbinieku sagatavošanai, lai viņiem būtu vajadzīgās prasmes un attīstīta spēja strādāt kopā ar mākslīgā intelekta aģentiem,” uzsver Accenture Projektu portfeļu vadītājs Latvijā Jānis Paksis.
Valsts ir kā digitālā eko sistēma
“eParaksta attīstību, pielietojuma iespējas un iedzīvotāju izpratni par ieguvumiem, lietojot eParakstu, vistiešākā mērā ietekmējusi IKT nozares attīstība kopumā. Jo saliedētāka kopējo mērķu īstenošanā būs nozare, jo centralizētāk attīstīsim digitālo Latviju, jo daudzveidīgākus, lietotāju ikdienas situācijām atbilstošus un ērtākus IKT risinājumus radīsim,” uzsver Jānis Bokta, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs valdes priekšsēdētājs.
“Valsts pārvaldē ir svarīgi radīt tādu principu, ka visi dati, kas netiek īpaši aizsargāti, ir atvērti pēc noklusējuma un pieejami uz vienādiem un nediskriminējošiem principiem. Plašāka informācijas pieejamība un sistematizācija palīdz ne vien uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, bet arī veicina sabiedrības uzticēšanos un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā. Ņemot vērā datu pieaugošos apjomus, ir svarīgi šo resursu izmantot kā izejvielu jaunu risinājumu un inovāciju radīšanā, ” uzsver VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš.
LIKTA konferences galvenais partneris ir “Latvijas Mobilais Telefons”, partneri – “Accenture Latvia”, “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, “Microsoft” un “ITSVET”, bet informatīvi atbalsta Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, nacionālā informācijas aģentūra LETA un biznesa portāls Nozare.lv.