Latvijā ir izveidota tehnoloģiju bāze, taču, lai digitālā transformācija patiešām kļūtu par iespēju nākotnes izrāvienam, ļoti liela uzmanība būtu jāpievērš cilvēku izglītošanai, tostarp mūžizglītībai un digitālo prasmju stiprināšanai, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) konferencē “DIGI->FIT 2020” secināja nozares eksperti. Konferences galvenie partneri bija Latvijas Mobilais Telefons un Tet.
Runājot par digitālās transformācijas procesā nozīmīgām vērtībām, LIKTA prezidente prof. Signe Bāliņa uzsvēra, ka Latvijas sabiedrībai, pirmkārt, ir nepieciešama stratēģija un taktika, lai pēc iespējas efektīvāk īstenotu pārmaiņas. Tikpat liela nozīme ir tehnikai – pieejamajām tehnoloģijām, izturībai – drošai tehnoloģiju videi un godīgai spēlei – procesu caurspīdīgumam, ko nodrošina tehnoloģijas. Mūsdienās tieši tehnoloģijas un mākslīgā intelekta jēgpilns lietojums ir tas spēks, kas virza un attīsta ekonomiku.
“Lai saprastu, kā vislabāk virzīties uz priekšu, ir jāapzinās, kur pašlaik esam. Latvijā ir labs un ātrs internets, taču, ja runā par to, cik daudz un prasmīgi mēs tehnoloģijas izmantojam biznesā, jāatzīst, ka mūsu sniegums joprojām ir zemāks par Eiropas Savienības vidējo. IT nozare balstās uz gudriem cilvēkiem, mēs lepojamies ar skolēnu un studentu panākumiem starptautiskajās programmēšanas olimpiādēs, taču digitālo prasmju un mūžizglītības jomās mēs esam kūtrāki nekā citas valstis,” uzsvēra LIKTA prezidente, vienlaikus aicinot apdomāt to, kādi darbi darāmi, lai virzītos uz priekšu.
Atskatoties uz 2019. gadu, LIKTA prezidente uzsvēra, ka pērn pieauga gan IKT nozarē strādājošo uzņēmumu skaits, gan nozarē nodarbināto skaits, gan arī apgrozījums un peļņas rādītāji. Tāpat ar katru gadu pieaug IKT nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP). 2019. gadā IKT nozarē strādāja vairāk nekā 6990 uzņēmumu, nodarbinot vairāk nekā 37 tūkstošus profesionāļu. Kopējais nozares apgrozījums 2019. gadā bija 4,1 miljards eiro, bet peļņa – 426 miljoni eiro. IKT daļa iekšzemes kopproduktā pērn bija 4,6%.
Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka ir ārkārtīgi svarīgi meklēt praktiski izmantojamas atbildes uz šiem jautājumiem, jo patlaban sabiedrībā ir vērojamas būtiskas izmaiņas un viens no uzdevumiem ir mazināt tehnoloģiju plaisu – spriedzi, ko rada pretrunas starp tehnoloģiju attīstības līmeni un cilvēku spējām tās pielietot.
“Valsts uzdevums ir radīt priekšnosacījumus, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs šajā gadsimtā netiktu izslēgts no digitālās attīstības. Būtībā ir jāiet cauri pa atsevišķām vecuma grupām, sociālajām grupām un ar specifiskiem risinājumiem jāpanāk, lai visi Latvijas iedzīvotāji tiktu līdzi šai ātrajai digitālajai attīstībai. Mēs nedrīkstam radīt jaunu analfabētismu,” runājot par digitālo prasmju nozīmi, konferences ievadrunā uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits. Valsts prezidents situāciju šobrīd salīdzināja ar 19. gadsimtu, kad daļai iedzīvotāju priekšrocība bija prasme lasīt un rakstīt. Tieši tāpēc šobrīd visaptverošu digitālo prasmju apguvei ir jābūt centrālajam sauklim Latvijā, ietverot gan izglītību skolās, gan jaunu speciālistu sagatavošanu, gan mūžizglītību tiem cilvēkiem, kuri aktīvi strādā, kā arī gados vecākiem cilvēkiem.
“Digitālajām tehnoloģijām pārņemot ikdienu, par svarīgāko jautājumu kļūst atbilstoša, elastīga izglītības sistēma un iespēja apgūt aizvien jaunas prasmes. Mums ir nepieciešami zinoši cilvēki, kas turpina mācīties visa mūža garumā,” teica LIKTA viceprezidents, Latvijas Mobilā Telefona prezidents Juris Binde, kā piemēru minot šā gada SKDS aptauju. Tās rezultāti liecina, ka 72% Latvijas iedzīvotāju uzskata par nepieciešamu pilnveidot digitālās prasmes, lai varētu efektīvāk strādāt ar jaunajām tehnoloģijām.
Izrādās, tieši vīruss SARS-CoV-2 ir bijis neredzamais katalizators, kas ir licis ātri un efektīvi mainīt uzvedības un biznesa modeļus. Tā rezultātā sabiedrībā ir notikusi būtiska paradigmas maiņa – nav tiešo kontaktu, tradicionālie pakalpojumi vairs nav iespējami, informācija ir jāsagatavo, lai to varētu pārraidīt. Un visas nozares ir bijušas spiestas transformēties, jo situācija prasa ļoti ātru un efektīvu dažādu līdzekļu un procesu maiņu, atzina J. Binde.
Par uzņēmuma pieredzi, fundamentāli transformējot biznesa procesus, lai trīs gadu laikā nomainītu visu digitālo platformu klāstu, konferencē stāstīja Tet digitālās transformācijas direktors Krists Avots. Kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem viņš minēja iekšējās kultūras maiņu, jo vairāk nekā 1000 cilvēku bija jāsagatavo darbam pilnīgi citādā vidē.
“Ir jāsaprot, ka, nolemjot būtiski mainīt tehnoloģijas, līdztekus radīsies arī citas pārmaiņas – cilvēku uzvedībā, darba stilā. Tādēļ investējiet, investējiet un investējiet darbiniekos, lai stiprinātu viņu spēju mācīties un piemēroties izmaiņām. Spēja ātri mācīties tuvākajā nākotnē būs izšķiroša,” uzsvēra K. Avots.
“Centrālā un Austrumeiropa var lepoties ar izciliem tehniskiem talantiem, revolucionāru tehnoloģisko izgudrojumu pieredzi un perfektu ģeogrāfisko izvietojumu, lai strādātu ar pasaules lielākajiem ekonomiskajiem centriem dažādās laika joslās. Mēs esam apņēmušies palīdzēt lieliskajām vietējām idejām izplatīties visā pasaulē, izmantojot tādu tehnoloģiju kā Azure valodas pakalpojumi, kas tagad ir pieejami arī latviešu valodai, kā arī veicināt sadarbību, kas paver durvis uz jaunām iespējām. Neredzu šķēršļus, lai šis reģions un arī Latvija kļūtu par Eiropas un pasaules inovāciju centru,” uzsvēra Microsoft prezidents Centrālās un Austrumeiropas reģionā Filips Roge (Philippe Rogge).
Savukārt VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis uzsvēra IKT nozares lomu tehnoloģiju demokratizācijas procesā. “Līdz šim IKT nozare ir bijusi zināma veida zināšanu epicentrs un sava veida “slēgtais klubs”. Pateicoties digitālajai transformācijai un pandēmijai, IKT nozare, sabiedrība un komercuzņēmumi ir kļuvuši par partneriem un cits citu papildina. Tehnoloģijas dod iespēju iedzīvotājiem kļūt par IKT nozares dalībniekiem ne tikai lietotāja, bet arī pievienotās vērtības radītāja līmenī. Tā ir tehnoloģiju demokratizācija, kas ikvienam sabiedrības loceklim dod iespēju kļūt par elitāru un svarīgu procesu sastāvdaļu, “ teica E. Beļskis.
LIKTA organizētajā konferencē “DIGI->FIT 2020” uzstājās arī Londonas Universitātes koledžas profesors, antropologs Dr. Daniels Millers (Daniel Miller), kurš prezentēja pētījumu par viedtālruņu lietošanas paradumiem. Savukārt Latvijas e-sporta federācijas valdes loceklis, e-sporta kluba Goexanimo vadītājs Jānis Dzērve iezīmēja e-sporta attīstības nākotnes perspektīvas.
LIKTA konferences galvenie partneri – LMT un Tet, partneri – LVRTC, Microsoft Latvia un projekts DIGINNO. Balvas “Platīna pele” kategorijas “Uzņēmuma digitālā transformācija” šī gada partneri bija Ekonomikas ministrija un projekts DIGINNO, kategoriju “Labākais e-skolotājs” atbalstīja Baltijas vadošais tehnoloģiju lokalizācijas uzņēmums Tilde, kategorijas “Labākā kiberdrošības iniciatīva” partneris – Aizsardzības ministrija, bet speciālbalvas “Veiksmīgākais e-paraksta integrācijas risinājums” partneris – LVRTC. Informatīvais atbalstītājs – portāls Delfi.lv.