Marta noslēgumā aizvadītas jau otrās Smart-ID izstrādātāju brokastis, kurās pulcējās dažādu nozaru elektronisko pakalpojumu izstrādātāji, uzturētāji, praktiķi un interesenti, lai uzzinātu vairāk par jaunumiem pakalpojumu digitalizācijā. Šoreiz pasākumu caurvija privātuma tēma – kā respektēt to, lai lietotāji, apliecinot savu identitāti, var atklāt tikai tik daudz datu un informācijas, cik vēlas.
Pasākuma laikā dalībnieki iedziļinājās dažādos ar digitalizāciju, identifikāciju un tās nākotni saistītos jautājumos. Tāpat bija iespējams uzzināt, kādi risinājumi jau šodien ir pieejami elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, lai parūpētos gan par drošu lietotāju identifikāciju un personīgo datu aizsardzību, gan par savu klientu interesēm. Liela uzmanība tika pievērsta arī gaidāmajai eIDAS 2.0 regulai, kas ieviesīs būtiskas izmaiņas elektroniskās identifikācijas jomā.
Smart-ID izstrādātāju brokastis tika atklātas ar publiskā sektora ekspertu diskusiju. Mārtiņš Jansons, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktora vietnieks, informēja par dažādiem atbalsta mehānismiem un instrumentiem, kuri pieejami uzņēmējiem ikdienas procesu efektivizēšanai, digitalizācijas, produktivitātes kā arī inovāciju, veicināšanai. Tāpat klātesošie varēja uzzināt par biznesa inkubatoriem jeb Latvijas investīciju un attīstības aģentūras reģionālajām pārstāvniecībām, kas kalpos par platformām biznesa projektu realizēšanai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Digitālās politikas attīstības nodaļas vecākā konsultante Ingrīda Igaune diskusijā ieskicēja plašāk par ministrijas darbu gaidāmo nozares normatīvo aktu kontekstā, t. sk. gaidāmo Eiropas Savienības digitālās identitātes maku (EUDIW) un tā ideju. Visbeidzot diskusijā eksperti aktualizēja arī jautājumu par to, kā Latvijas sabiedrībai sokas ar digitālajām prasmēm un kā ikdienā izmantojam digitālos risinājumus gan kā sabiedrības locekļi, gan uzņēmumu darbinieki.
Vai anonīmā identitāte tiešsaistē ir iespējama?
Vai privātums ir juridisks vai tomēr cilvēcisks koncepts? Vai ir iespējams pilnībā uzticēties uzticamības pakalpojumu sniedzējiem? Par šiem un citiem jautājumiem pasākuma laikā aizdomāties rosināja Kirils Solovjovs, Possible Security dibinātājs, savā prezentācijā “Anonīmā identitāte tiešsaistē”. Kirils iedziļinājās vairākos ar digitālo identitāti saistītos problēmjautājumos, kā arī dalījās ar piemēriem no personīgās pieredzes un stāstīja par iespējām, kā mazināt datu noplūdes riskus.
Digitālos procesos neiztikt bez uzticamības pakalpojumiem – tā, iesākot savu uzstāšanos par tēmu “Digitālu procesu ieviešana, izmantojot paplašinātos identitāšu atribūtus”, norādīja Edgars Stafeckis, TrustLynx līdzdibinātājs un izpilddirektors. Edgars vienkāršotā veidā izskaidroja, kas ir atribūti, kas piesaistīti ikvienai e-identitātei, un kā ērti iegūt nepieciešamo informāciju par konkrēto lietotāju – vai viņš/-a atbilst pakalpojuma vai preces kritērijiem, vai ir tiesīgs pārstāvēt uzņēmumu, vai atbilst atbilstības prasībām utt. Tāpat prezentācijā tika ieskicēta arī gaidāmās eIDAS 2.0 regulas un EUDIW būtība, lai padarītu digitālos pakalpojumus pieejamākus ikvienam Eiropas Savienības iedzīvotājam. Klātesošie īpaši novērtēja arī Edgara ilustratīvās shēmas un skaidrojumu par datu apmaiņas plūsmu elektroniskās identitātes pakalpojumos, kā arī praktiskos piemērus, kur jaunie uzticamības pakalpojumu risinājumi var noderēt jau šodien.
Pasākuma oficiālo daļu noslēdza Mārtiņš Avens, SK ID Solutions pakalpojumu konsultants, klātesošajiem pastāstot vairāk par OpenID Connect (OIDC) autentifikāciju un anonīmo vecuma pārbaudi. Mārtiņš ieskicēja dažādus nozares izaicinājumus, piemēram, faktu, ka e-pakalpojumu sniedzēji šobrīd ir spiesti saņemt daudz vairāk datu, nekā realitātē ir nepieciešams, un tas attiecas arī uz vecuma pārbaudi. Dalībnieki varēja iepazīties ar dažādām nozarēm, kurās anonīma vecuma pārbaude var noderēt, kā arī ieguvumiem uzņēmumiem, tostarp, bet ne tikai – laika ietaupījumu. Prezentācijas noslēgumā Smart-ID komanda iepriecināja klātesošos arī gaidāmajiem jaunumiem risinājuma kontektstā – “dark mode” jeb tumšo motīvu/tēmu, kā arī identitātes apliecināšanu ar kvadrātkodu (QR kodu).
Pasākuma prezentāciju video ieraksti pieejami šeit.
Foto: LETA