Virtuālajām robežām starp valstīm jāpaliek atvērtām, datiem, ko valstis apkopo, ir jābūt viegli pieejamiem, datu aizsardzības pasākumiem jābūt samērīgiem, lai veicinātu datu izmantošanu. Tikai tādā veidā var izveidot dinamisku datu ekonomiku, kas palielinās valstu konkurētspēju, uzskata Baltijas valstu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) sektora asociācijas. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Lietuvas asociācija Infobalt un Igaunijas asociācija ITL ir parakstījušas rezolūciju reģiona datu ekonomikas veicināšanai.
“Straujāka datu ekonomikas attīstība ir lieliska iespēja likt stabilu pamatu mūsu reģiona ekonomikas izaugsmei un rādīt labu piemēru citām Eiropas Savienības valstīm. Iespējas piekļūt un analizēt liela apjoma datus jau patlaban ietekmē dažādu nozaru biznesa norises, uzlabojot pārdošanu, ražošanu un citus procesus. Mums ir iespējas celt efektivitāti publiskajā sektorā, kāpināt biznesa konkurētspēju un inovācijas, kā arī paaugstināt iedzīvotāju ērtības. Tieši tāpēc ir būtiska cieša Baltijas valstu sadarbība datu ekonomikas attīstībā,” uzsver LIKTA prezidente prof. Signe Bāliņa.
Šī gada marta beigās LIKTA, Infobalt un ITL organizēja starptautisku konferenci, kurā tikās Baltijas valstu ministri, politiķi, valsts un privātā sektora eksperti, lai diskutētu par Baltijas valstu datu ekonomikas attīstību, datu suverenitāti, datu pārvaldības tendencēm un aktuālajiem jautājumiem attiecībā uz ES datu plūsmas ietvaru, piemēram, GAIA-X, Eiropas datu telpām. Pamatojoties uz diskusiju, visas trīs IKT asociācijas ir izstrādājušas un parakstījušas rezolūciju, kuras mērķis ir attīstīt datu ekonomiku reģionā.
Asociācijas ir vienisprātis, ka tā vietā, lai ieviestu lielāku kontroli, ir jāveicina laba datu pārvaldības prakse. Tāpat jāpanāk, ka uzņēmumiem un iedzīvotājiem, saņemot valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumus, dati būtu jāsniedz tikai vienu reizi. Tiesiskajam regulējumam jānodrošina atbilstoša datu aizsardzība un privātums, taču tajā pašā laikā tam nevajadzētu kavēt inovācijas pārmērīgu ierobežojumu dēļ. Visbeidzot, ilgtspējīgai datu ekonomikai ir nepieciešama atbilstoša un droša datu koplietošanas infrastruktūra, kas veicina dažādu sektoru un valstu sadarbību. Tāpēc ir svarīgi veicināt datu apriti – arī starp privāto un publisko sektoru.
Ir panākta vienošanās par nākamajiem soļiem valstu sadarbībā šajā jomā. Asociācijas ir gatavas sniegt tam nepieciešamo atbalstu. Pirmkārt, ir jāveicina pārrobežu publisko pakalpojumu attīstība, īpaši to, kas nepieciešami uzņēmējdarbībai. Jau šobrīd šajā jomā tiek īstenoti sadarbības projekti, piemēram, starptautisko digitālo kravas pavadzīmju (eCMR) ieviešanā, kas atvieglos kravu pārvadājumu kontroli. Otrkārt, ir būtiski pēc iespējas drīzāk sagatavoties datu apstrādei un apmaiņai, tostarp izveidojot drošu mākoņdatošanas infrastruktūru. Publiskā sektora e-pārvaldes attīstībā būtu jāpiemēro Eiropas savietojamības ietvara (European Interoperability Framework) principi.
Pilns rezolūcijas teksts atrodams ŠEIT, un datu ekonomikas konferences diskusiju ieraksti – ŠEIT.