A.god. Jānim Vitenbergam Ekonomikas ministram
A.god. Vitālijam Gavrilovam Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam
A.god. Aigaram Rostovskim Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājam
Atklātā vēstule Ekonomikas ministram un nozaru asociācijām – aicinājums stiprināt Latvijas digitālo ekonomiku
Pašlaik neviens nevar novērtēt un prognozēt Covid-19 kopējo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, taču skaidrs ir tikai viens – pēc pandēmijas un ārkārtas situācijas ekonomika modīsies, tāpēc gan uzņēmējiem, gan politisko lēmumu pieņēmējiem, risinot operatīva rakstura problēmas, vienlaicīgi ir jādomā vismaz pāris gājienus uz priekšu. Agri vai vēlu noslēdzoties krīzei, visā pasaulē strauji pieaugs pieprasījums pēc IKT pakalpojumiem un tas Latvijai ir jāaizmanto. Digitālajā ekonomikā svarīgu zināšanu un prasmju mērķtiecīga apguve, kā arī IKT infrastruktūras attīstīšana, ir uzdevumi, kuriem jāķeras klāt jau šobrīd. No gudras šī brīža stratēģijas ir atkarīgs gan saimnieciskās rosības atjaunošanās valstī ātrums, gan Latvijas konkurētspēja starptautiskajā tirgū.
Pēdējo nedēļu laikā strauji ir mainījušies digitālo tehnoloģiju lietošanas paradumi – ja pirms pandēmijas daudzi no mums pat nebija iedomājušies izmēģināt videokonferenču iespējas, tagad šīs rīks ir pašsaprotams. Esam apjautuši, ka, esot pašizolācijā, ir iespējams sazināties ar cilvēkiem un to grupām jebkur uz pasaules, lai kopīgi strādātu, mācītos vai pavadītu brīvo laiku. Līdzīgi ir arī uzņēmumu sektorā – tie tradicionālos pārdošanas kanālus strauji aizvieto ar e-komerciju. Šo iemeslu dēļ vairumam mūsu biedru šobrīd ir darba pilnas rokas, jo jāpalīdz tiem uzņēmumiem, kas steidz piemēroties darbam jaunajos apstākļos, gan veidojot nepieciešamo infrastruktūru, gan rūpējoties par atbilstošu programmnodrošinājumu.
Ārkārtas stāvoklis ir uzskatāmi apliecinājis investīciju nozīmību informācijas un komunikācijas tehnoloģijās (IKT) un digitālajās platformās gan valsts, gan uzņēmumu līmenī. Tāpēc uzņēmumi, kas līdz šim mērķtiecīgi veikuši investīcijas digitālajās tehnoloģijās, ir spējuši operatīvi pielāgoties darbam jaunajos apstākļos. Ņemot vērā, ka attālināts darbs ir bijis diezgan izplatīts IKT nozarē arī līdz šim, notiekošais pagaidām nav būtiski ietekmējis mūsu spēju turpināt efektīvu strādāt un sniegt pakalpojumus – daudzi uzņēmumi ir spējuši operatīvi pielāgoties situācijai. Ir skaidrs, ka tuvākajā laikā pieaugs vietējais pieprasījums pēc attālinātam darbam un tālmācībām nepieciešamajiem IKT risinājumiem.
Mēs varam Latvijā lepoties, ar labu un ātru internetu, taču ar infrastruktūru vien nepietiek – mums šī priekšrocība jāprot pielietot. Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultāti liecina, ka Latvijas sabiedrība tehnoloģiju sniegtās iespējas diemžēl nav iemācījusies izmantot efektīvi. Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju nav pietiekamas digitālās prasmes, bet uzņēmumi kūtri pielieto digitālās tehnoloģiju sniegtās iespējas, lai celtu darba ražīgumu vai attīstītu pārdošanu internetā. Tas nozīmē tikai vienu – dīkstāve ir jāizmanto lietderīgi. Šis ir īstais brīdis, lai mācītos gan katrs no mums, gan uzņēmumu vadītāji, gan politiķi. Ir jāsaprot, kas ir darīts nepareizi līdz šim, kādas iespējas mēs neesam izmantojuši un kādas prasmes mums jāapgūst, lai kopīgiem spēkiem stiprinātu Latvijas digitālo ekonomiku.
Domājot par nākotni, šobrīd ir kritiski svarīgi neļaut ekonomikai atdzist, turpinot iesāktos un neatliekot plānotos valsts, pašvaldību un kapitālsabiedrību projektus IKT jomā. Piemēram, ES fondu 2014 – 2020 perioda projektos šobrīd IKT prioritātē ieguldīta vien trešdaļa no plānotajām investīcijām. Tradicionāli ekonomiskās lejupslīdes brīžos tiek attīstīti lieli infrastruktūras projekti – būvēti tilti, ceļi, dažādas publiskas nozīmes ēkas, kas palīdz izdzīvot būvniekiem un ar to saistītām nozarēm. Mūsu nozarē runa ir par publiskās IKT infrastruktūras attīstīšanu. Darbs un mācības no mājām ir kāpinājuši interneta patēriņu tradicionālajā darba laikā. Ja šobrīd tas nerada nekādas būtiskas problēmas, ir skaidrs, ka nākotnē nepieciešams stiprināt tieši pamattīklu, kā arī izvērst optiskā tīkla pārklājumu. Stabila IKT infrastruktūras darbība un atbilstošs datu pārraides ātrums ir ārkārtīgi svarīgs, lai nodrošinātu savstarpējo komunikāciju mācību iestādēm, medicīnas iestādēm un pašvaldībām un to pārraudzītām iestādēm gan šobrīd, gan arī nākotnē.
Brīdī, kad atjaunosies ekonomika, ieguvēji būs visa sabiedrība – iegūtās zināšanas un izveidotā infrastruktūra veicinās Latvijas biznesa konkurētspēju starptautiskā mērogā. Ir jāsaprot, ka Covid-19 jau tagad ir mainījis pasauli, kas īsā laika brīdī ir spērusi milzīgu soli pretim digitalizācijai, tāpēc labākais, ko varam darīt, ir teicami sagatavoties darbam un dzīvei jaunajā – digitālās ekonomikas laikmetā!
Ar cieņu,
Signe Bāliņa, LIKTA prezidente
Par LIKTA: Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir dibināta 1998. gadā un ir lielākā IKT nozares asociācija, kas apvieno vairāk kā 160 biedrus – vadošos IKT nozares uzņēmumus un organizācijas, kā arī IKT profesionāļus. IKT nozare veido arvien nozīmīgāku daļu Latvijas iekšzemes kopproduktā un eksportā. Nozares apgrozījums ir vairāk kā 3.7 miljardi eiro, tā veido 4.3% no IKP, nozares uzņēmumu samaksātie nodokļi sastāda 7% no kopējiem budžeta ieņēmumiem. IKT nozare ir TOP 3 eksportētājs starp visām nozarēm, nozares uzņēmumos nodarbināti vairāk kā 37 tūkst. strādājošo.