Latvijas IKT/IT asociācija dibināta 1998. gadā, apvienojot telekomunikācijas nozares vadošos uzņēmumus un organizācijas, kā arī IKT profesionāļus – kopumā šobrīd vairāk nekā 160 biedrus.
LIKTA vīzija ir uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstība, radot produktus un risinājumus ar augstu pievienoto vērtību. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozare veido arvien nozīmīgāku daļu Latvijas iekšzemes kopproduktā un eksportā. Savukārt informācijas sabiedrības attīstība un e-prasmes visās nozarēs un dzīves sfērās veicina kopējo Latvijas uzņēmumu produktivitāti, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes un labklājības pieaugumu.
Vairāk nekā puse Latvijas uzņēmumu (59%) glabā savus datus uz servera, un tikai puse no tiem serverus izvieto ārpus sava biroja pie ārpakalpojumu sniedzējiem. Uzņēmumi arvien biežāk sākuši izmantot mākoņpakalpojumus: Latvijā tos izmanto gandrīz divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem – no 23,8% 2018.gadā (CSP dati) līdz 45% 2020.gadā. Par to liecina Latvijas uzņēmumu […]
SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” aicina izmēģināt ģeotelpisko datu servisus. Ar ģeotelpisko servisu API palīdzību savas biznesa vajadzības risina uzņēmumi tādās nozarēs kā e-komercija, inženiertīklu apsaimniekošana un sūtījumu piegāde, kā arī valsts un pašvaldību iestādes. “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” ģeotelpisko servisu piedāvājumā ir vairāk nekā trīsdesmit dažādu ģeotelpisko servisu, un to atvasinājumi aptver ne tikai […]
2020.gada deviņos mēnešos Tet grupas apgrozījums bijis 162,8 miljoni eiro, saglabājot pagājušā gada līmeni attiecīgajā periodā, un valsts budžetā nodokļos iemaksāti 40,3 miljoni eiro, liecina grupas neauditētie finanšu rezultāti. “Neskatoties uz šogad piedzīvoto ekonomisko spriedzi, Tet grupas uzņēmumiem ir izdevies saglabāt labus rezultātus. Sagaidāms, ka noslēdzošie mēneši būs tikpat izaicinoši kā līdzšinējais gads, tādēļ Tet fokusā […]
| p | o | t | c | p | s | sv |
|---|---|---|---|---|---|---|
|
26
|
27
|
28
|
29
|
30
|
31
|
1
|
|
2
|
4
|
6
|
7
|
8
|
||
|
9
|
14
|
15
|
||||
|
16
|
17
|
18
|
19
|
21
|
22
|
|
|
23
|
24
|
25
|
27
|
28
|
29
|
|
|
30
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
LIKTA pasākums
Biedra pasākums
Valsts pasākums
Cits pasākums
Prezidente
Signe.Balina@lu.lv
Viceprezidents, Elektroniskā komunikācija, LIKTA interešu pārstāvniecība LDDK. Juris.Binde@lmt.lv
Elektroniskā identitāte, elektroniskās komunikācijas jautājumi un to koordinācija starp nozares asociācijām janis.bokta@gmail.com
E-pārvaldes un e-pakalpojumu attīstība, sadarbība ar jaunuzņēmumiem. Eva.Fadejeva@rixtech.lv
Informācijas sabiedrības attīstības jautājumi, pētniecība un inovācijas nacionālā un starptautiskā līmenī
Ulduis@tilde.lv
IT projektu pārvaldības un labās prakses jautājumi, e-rēķini un digitālās ekonomikas jautājumi, digitālā drošība Gatavins@gmail.com
Viceprezidente, Informācijas sabiedrības attīstība un digitālās prasmes, ārējā un starptautiskā sadarbība
Mara@likta.lv
E-pārvaldes, e-pakalpojumi un informācijas sabiedrības attīstība
Armands.Magone@gmail.com
Sadarbība ar Latvijas IT Klasteri
gatis.oss@itbaltic.com
Sadarbība ar pētniecības institūcijām un inovācijas, digitālās ekonomikas jautājumi, digitālās prasmes un IKT izglītība
Renate.Strazdina@microsoft.com
Ģenerāldirektors
andris@likta.lv
Ģenerāldirektora vietniece
inese@likta.lv
Apmācību projektu koordinatore
rita@likta.lv
Apmācību projektu koordinatore
elita@likta.lv
Komunikācijas projektu vadītāja
liga@likta.lv
Darba grupas mērķi ir veicināt datorikas apguvi Latvijas skolās, sekmēt jauna mācību satura izstrādi, izskatīt izmaiņas studiju programmās un profesiju standartos, sekmēt nozares uzņēmumu un augstskolu sadarbību, lai panāktu IKT jomas speciālistu skaita pieaugumu nākotnē.
Darba grupa seko līdz aktivitātēm saistībā ar Viedo specializācijas stratēģiju (3S), veicinot IKT nozares iespējas iesaistīties pētniecības un inovāciju aktivitātēs un sekmējot sadarbību starp nozares uzņēmumiem un pētniecības iestādēm, tostarp Kompetences centru programmas ietvaros.
Mērķis ir veicināt elektroniskās identifikācijas (autentifikācijas) risinājumu izmantošanu, tostarp E-ID karšu un E-paraksta plašāku izmantošanu, lai samazinātu birokrātisko slogu un veicinātu elektronisko dokumentu apriti un ērtāku E-pakalpojumu pieejamību.
Darba grupā tiek apspriesti elektronisko sakaru nozares politikas plāni, izstrādāti priekšlikumi elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības un nodevu noteikšanas kārtības uzlabošanai, tiek sekots līdz grozījumiem elektronisko sakaru likumā un izmaiņās citos normatīvajos aktos un ES likumdošanā.
Darba grupa veic aktīvu darbu, lai mazinātu administratīvo slogu publiskajos IT iepirkumos, izstrādā dažādas IKT nozares rekomendācijas, piemēram, saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijiem iepirkumiem IT jomā, iepirkumu līgumiem, izskata citus ar nozares publiskajiem iepirkumiem un labo praksi saistītus jautājumus.
Darba grupā tiek apspriestas kiberdrošības aktualitātes Latvijā, tās dalībnieki iesaistās aktivitātēs Eiropas mērogā, ar mērķi sekmēt publisko-privāto sadarbību, piedalīties Eiropas mēroga pētniecības projektos kiberdrošības jomā.
Darba grupas mērķis ir sekmēt e-komercijas attīstību Latvijā un e-biznesa iespēju izmantošanu uzņēmējdarbības veicināšanai.
Darba grupas mērķis ir sekot līdz autortiesību un nesēju nodevas jautājumiem, notiek darbs pie digitālās jomas priekšlikumiem mediju tiesiskā regulējuma izstrādei, kā arī televīzijas pakalpojumu internetā sniedzēju uzraudzības uzlabošanai.
Darba grupa strādā pie personas datu aizsardzības jautājumiem saistībā ar Vispārējo datu aizsardzības regulu un tās ieviešanu, tiek izstrādātas nozares vadlīnijas ar mērķi tās saskaņot Datu valsts inspekcijā regulas piemērošanas atvieglošanai nozares uzņēmumiem.
Darba grupā tiek koordinēti sadarbības memoranda “Par kopīgiem mērķiem Latvijas digitālās transformācijas procesā un datos balstītas sabiedrības un valsts attīstībā” (Data Driven Nation) jautājumi saistībā ar atvērtiem datiem, popularizēti Latvijas sasniegumi un potenciāls lielo datu un mākoņdatošanas jomā.
Darba grupas mērķis ir panākt, lai Latvijā pēc iespējas ātrāk veiksmīgi darbotos un tiktu plaši lietota strukturētu un standartizētu elektronisko rēķinu aprite, tāpat notiek pieredzes un labās prakses apmaiņa, sekots līdzi Eiropas regulējumam, citu valstu pieredzei e-rēķinu jomā.
